Latvija ir maza valsts, un vidējais latvietis mēdz nopūsties un teikt, ka latviešu valoda jau nav nekāda valoda, tā drīz izmirs, un vispār nav nekādas jēgas mācīties latviešu valodu. Arī akadēmiskajā vidē ir depresīvi ļaudis, kuri šausmās saķer galvu par daudzajiem anglicismiem un biedē ar drūmu nākotni latviešu valodai, ja vien kaut kas netiks steidzami darīts lietas labā. Jo, redziet, jaunieši neprot "pareizi" runāt latviski, rakstīt latviski un lasītprasme arī dažam labam klibo. Par to ir cits stāsts. Šoreiz parunāsim par to, kas tad īsi ir pareiza valoda.

Filologiem piemīt profesionāls netikums visās malās pamanīt valodas kļūdas un tad tās labot vai nu domās, vai arī skaļi, par ko klātesošie nereti apvainojas. Daudziem cilvēkiem šķiet, ka komati, lielie burti un tādas lietas ikdienas saziņā nav svarīgas. Tāpēc čati, e-pasti un interneta komentāri ir pilni ar frāzēm, kuru nozīmi ir iespējams saprast tikai aptuveni. Ja jūs gribat, lai jūs saprot, tad šīs lietas tomēr ir svarīgas. BET visam ir arī otra puse. Valoda ir dzīvs organisms, tā dzīvo, aug un mainās kopā ar cilvēkiem, kuri to lieto. Tikko valoda pārstāj mainīties, tā mirst, un to taču mēs negribam. 

Valoda nerodas ne universitātēs, ne institūtos – šo iestāžu uzdevums ir valodu sakārtot, pētīt un organizēt. Tas ir svarīgi, lai valoda būtu saprotama un to būtu iespējams organizētā veidā nodot nākamajām paaudzēm. Pētāmais objekts ir reālā valoda. Tāda, kādu to dzirdam uz ielas, lasām internetā, daiļliteratūrā utt. Valodas likumi izriet no šīs reālās, dzīvās valodas.

Mūsdienās ir liels satraukums par angļu valodas ietekmi. Taču, lai kā mums gribētos par to bļaustīties, palūkojoties vēsturē, ir jāatzīst, ka valodas pārmaiņas citu valodu ietekmē ir normāls process. Laika gaitā latviešu valoda ir bijusi pakļauta vācu un krievu valodas ietekmei, bet šodien par to daudz nerunā. Mēs ikdienā mierīgi lietojam tādus vārdus kā brilles, bikses, panna, stunda un daudzus citus, kas ir pārņemti no vācu valodas. Kad ejam uz baznīcu, mēs neiedomājamies, ka tās nosaukums nāk no krievu valodas. Tādu piemēru ir ļoti daudz. Domājat, ka tajos laikos cilvēki nerādīja viens uz otru ar pirkstu, sakot – redz, kā šis pasācis runāt? Ne velti savulaik tika izdomāts nievājošais apzīmējums "kārklu vācietis".

Valodas pārmaiņas, lai cik brutālas tās reizēm neliktos, ir normāla lieta, un par to nevajag īpaši uztraukties. Taču ir viens "bet". Valoda mums ir dota kā saziņas instruments. Sazinoties mēs vēlamies, lai mūs saprot, tādēļ pie tā vajadzētu piedomāt gan runājot, gan rakstot. Viena "pareizā" veida nav, jo ir dažādas situācijas, bet piekritīsiet, ka nav jēgas rakstīt internetā komentārus, kuru doma nevienam nav saprotama. Tikpat labi var nerakstīt un tā vietā nodarboties ar ko citu. Ja izvēlamies ko teikt, tad rūpēsimies par to, lai mūs nepārprot. Tas ir viens no efektīvas saziņas likumiem.

Strādājot tulkošanas nozarē, jautājums, kā labāk izteikties, ir ikdienišķa problēma. Tulkotāji ļoti labi zina, ka atbilde uz to vienmēr ir atkarīga no konteksta – par ko ir runa, kam tas ir paredzēts, vai ir svarīgāka ideja vai precizitāte utt. Piemēram, tulkojot medicīniskus tekstus, primārā ir precizitāte, kas nereti robežojas ar absurdu, bet tas ir svarīgi, jo mazākā novirze var radīt ļoti bīstamas sekas. Līdzīgi ir citās specifiskās jomās, kur ir svarīga drošība. Turpretī, ja gribam kādam kaut ko reklamēt, tad nevar vienkārši ņemt un rupji pārnest tekstu no vienas valodas otrā. Šeit primārā ir ideja un tas, kādiem vārdiem to labāk pasniegt. Ne vienmēr šie vārdi būs "pareizi". Literārā valodā bieži vien nevar tulkot arī filmas un seriālus, jo cilvēki runā tā, kā viņi runā, un izteiksmes veids raksturo arī personību. Ja kāds rupji lamājas, tad tikpat rupji tam ir jābūt tulkojumā.

Atgriežoties pie tēmas "latviešu valoda drīz izmirs", nedaudz statistikas. Pasaulē ir apmēram 7000 valodu, un vairums no tām patiešām ir uz izmiršanas robežas. 

Ļoti nelielā daļā pasaules valodu runā vairāk nekā miljons cilvēku, un latviešu valoda ir to vidū.

Ja mēs visas valodas sarindotu sarakstā pēc runātāju skaita, tad latviešu valoda būtu šī saraksta augšpusē, ap 200. vietu, ja gribam būt precīzi. Zem mums paliek vēl 6800 valodas. Tā ka – nevajag čīkstēt. Nevienai valodai nedraud izmiršana tik ilgi, kamēr vien tā tiek lietota dažādās sadzīves un saimnieciskās darbības sfērās. Latviešu valodā mēs runājam mājās, skolās, universitātēs, uzņēmumos, rakstām grāmatas, tulkojam. Latviešu valodā tulkotā materiāla apjoms ir milzīgs visdažādākajās jomās. Un, tāpat kā senos laikos, sabiedrībai attīstoties, rodas jauni jēdzieni, kam nepieciešams izdomāt nosaukumus. Tā valoda aug, mainās un attīstās.